Mūzika

Mūzikas žanri

Popmūzika

HipHops

Opera

Rokmūzika

Džezs


Mūzikas žanri

Mūzikas žanrs ir kategoriska un tipoloģiska konstrukcija, kas identificē skaņdarbus un iedala tos noteiktās mūzikas kategorijās. Saskaņā ar Vikipēdiju mūzikas iedalījumu žanros var noteikt vairāki kritēriji, piemēram, laika periods. Ja mūziku vēlamies iedalīt kategorijās pēc laika perioda, tad lūkosimies, kad tā bija populāra, piemēram, viduslaiku mūzika, renesanses mūzika, baroka mūzika. Mūzika, kas sakņojas Rietumu mūzikas tradīcijās, ieskaitot gan liturģisko (reliģisko), gan laicīgo mūziku, var tikt iedalīta agrīnajā mūzikā (viduslaiki), renesansē (1400-1600), klasiskajā mūzikā, romantismā un modernajā mūzikā.


Piederība akadēmiskajai, tradicionālajai vai populārajai mūzikai nozīmē cita veida dalījumu. Ar akadēmisko mūziku saprot mūziku, kas radīta 17.-19. gs. Eiropā. Akadēmiskās mūzikas skanējums ir harmonisks un melodisks. Akadēmiskās mūzikas žanriem piemīt skaidrs instrumentālais sastāvs. Opera, balets, operete, simfonija, dažādiem ansambļiem paredzēta mūzika pieder pie akadēmiskās mūzikas novirzieniem, un katram no tiem ir sava uzbūve - veids, kādā tie ir rakstīti. Akadēmisko mūziku sauc arī par klasisko mūziku. Piemēram, simfonija ir skaņdarbs simfoniskajam orķestrim. Simfonijai parasti ir 4 daļas. Pirmās, taču arī pārējo, īpaši, noslēguma daļas uzbūve ir stingri strukturēta sonātes formā. Tai ir plaša muzikāla struktūra, kas plaši izplatīta kopš 18. gadsimta vidus (agrā klasicisma periods).


Tautas mūzika


Tautas mūzikai ir daudz senākas saknes. Pirmie skaņdarbi ir pavisam vienkāršas melodijas, kas pavadījušas cilvēku sadzīvi. Tradicionālā tautas mūzika ir iedalāma dažādos veidos: mutiskā veidā līdz mūsdienām nonākusī mūzika, vai arī anonīmu komponistu sacerētā tautas mūzika. Sākot ar 20. gadsimta vidu, sāka attīstīties jauna populāras tautas mūzikas forma, kas zenītu sasniedza 20. gadsimta 60. gados. Dažreiz tā tiek saukta par mūsdienu tautas mūziku vai folkmūziku. No tā atvasināts, piemēram, folkmetāls - Eiropā 1990. gados radies smagā metāla novirziens, kas apvieno smagā metāla un tradicionālās folkmūzikas elementus.


Akadēmiskā mūzika


Ja akadēmiskā mūzika interesē šauru loku, tad populārajai mūzikai ir samērā plaša interesentu grupa. To mēs varam novērot, piemēram, pēc raidstacijām. No Latvijas radio stacijām tikai viena ir veltīta klasiskajai mūzikai, pārējās pārsvarā tiek spēlēta populārā mūzika.


Reģionālā un nacionālā mūzikas piederība


Mūziku var iedalīt arī pēc tās reģionālās un nacionālās piederības, ģeogrāfiskā principa. Piemēram, latviešu tautas mūzika, mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbi, latviešu populārā mūzika u. c..
Ja ņemam vērā mūzikas atskaņošanas tehniku un izmantotajiem instrumentiem, mūziku iespējams kategorizēt pēc dažiem tehniskajiem aspektiem, tajā skaitā arī pēc skaņdarba atskaņošanā izmantotajiem instrumentiem.


Mūzikas žanrs var tikt attiecināts arī uz tā rašanos no agrāk eksistējošiem žanriem. Vienā gadījumā ir skaidrs, ka žanrs radies sajaucoties citiem žanriem, piemēram, folkroks, vai dažādu stilu sajaukumā (crossover džezs ietipina sevī populārus elementus, lai atbilstu plašākas publikas interesēm).


Īpaši tautas mūzika var tikt vēl papildus iedalīta dažādās kategorijās, piemēram, šūpuļdziesmas, kāzu dziesmas, gadskārtu ieražu dziesmas u. t. t.

Atbalstītāji:

Ātrie kredīti

Palīdzi un atbalsti mūs ziedojot!



© 2016 RigaRec